GIANNOU STRUCTURAL MODEL (GSM)
Uz pierādījumiem balstīts strukturāls modelis pirmsskolas izglītības sistēmu salīdzinošai analīzei un klasifikācijai.
Giannou Structural Model (GSM) ir strukturāls modelis valstu pirmsskolas izglītības sistēmu sistemātiskai aprakstīšanai, salīdzināšanai un klasifikācijai atbilstoši to institucionālajai un pedagoģiskajai arhitektūrai.
Modelis nerindo valstis no labākajām līdz sliktākajām. Tas kartē salīdzināmas strukturālās pazīmes un klasificē sistēmas sešos stabilos Strukturālajos Prototipos (T1–T6) un vienā atsevišķā Pārejas Strukturālajā Tipā (T7).
Strukturālā analīze ļauj salīdzināt atšķirīgas sistēmas, izmantojot kopīgus un skaidri definētus laukus, nejaucot oficiālo institucionālo regulējumu ar ikdienas īstenošanas praksi. Tādējādi iespējams identificēt atkārtojošos organizācijas, regulējuma un pedagoģiskās orientācijas modeļus.
PIERĀDĪJUMU BĀZE
GSM strukturālā analīze balstās uz publiski pieejamu un pārbaudāmu oficiālo dokumentāciju. Avoti tiek analizēti kā pierādījumi par katras valsts sistēmas institucionālo un pedagoģisko regulējumu.
Galvenie pierādījumi tiek iegūti no kompetentajām valsts institūcijām un oficiāliem normatīvajiem vai pedagoģiskajiem dokumentiem.
Starptautisko institūciju avoti tiek izmantoti kā papildu pierādījumi informācijas savstarpējai pārbaudei, salīdzinošā konteksta veidošanai un sistēmu dokumentēšanai.
STRUKTURĀLAIS PAMATS
Katra valsts sistēma tiek analizēta, izmantojot astoņpadsmit iepriekš definētus Strukturālos Laukus. Tie ir GSM primārie ievades mainīgie un nodrošina vienotu analītisko valodu institucionālo, pārvaldības, pedagoģisko un organizatorisko pazīmju sistemātiskai kartēšanai.
Lauki ir sakārtoti piecos Strukturālajos Domēnos tikai konceptuālās organizācijas un prezentācijas nolūkā. Strukturālie Domēni netiek vērtēti un nav tas pats, kas piecas Strukturālās Asis.
Institucionālā organizācija, pārvaldības struktūra, pedagogu autonomija un uzraudzības mehānismi.
Raksturo oficiālās pirmsskolas izglītības sistēmas pārvaldības centralizācijas vai decentralizācijas pakāpi.
Atspoguļo pirmsskolas pedagogiem institucionāli noteiktās pedagoģiskās autonomijas pakāpi.
Atspoguļo pirmsskolas izglītības iestāžu institucionālās inspekcijas un ārējās vērtēšanas pakāpi.
Atspoguļo institucionālo kvalitātes nodrošināšanas mehānismu esamību, organizāciju un attīstības pakāpi.
Oficiālā izglītības satura ietvara filozofija, struktūra un galvenie pedagoģiskie mērķi.
Raksturo oficiālā pirmsskolas izglītības satura ietvara dominējošo pedagoģisko orientāciju.
Atspoguļo, cik lielā mērā gatavība skolai ir oficiāls izglītības satura ietvara mērķis.
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālajā izglītības satura ietvarā ir skaidri noteikti sagaidāmie mācīšanās rezultāti.
Atspoguļo, cik liels uzsvars oficiālajā izglītības saturā tiek likts uz strukturētu, pedagoga vadītu mācīšanu.
Pedagoģiskie pamatprincipi un oficiāli pieņemtās mācīšanās pieejas.
Atspoguļo nozīmi, kas brīvajai rotaļai piešķirta kā centrālam mācīšanās un attīstības mehānismam.
Atspoguļo, cik lielā mērā vadītā rotaļa tiek izmantota kā oficiāla pedagoģiskā stratēģija.
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālais izglītības saturs atzīst bērnu par aktīvu mācīšanās procesa dalībnieku.
Atspoguļo, cik lielā mērā pētniecībā balstīta mācīšanās ir oficiāla pedagoģiskā pieeja.
Iekļaušanas, ģimeņu iesaistes un bērnu labbūtības institucionālā integrācija.
Atspoguļo, cik lielā mērā iekļaujošā izglītība ir oficiālā izglītības satura ietvara pamatprincips.
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālā sistēma nodrošina organizētus atbalsta mehānismus bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām.
Atspoguļo, cik lielā mērā ģimeņu un izglītības iestāžu sadarbība ir sistēmas institucionāla sastāvdaļa.
Atspoguļo, cik lielā mērā bērna labbūtība ir oficiālā izglītības satura ietvara centrālā prioritāte.
Institucionālā saikne starp pirmsskolas un pamatizglītību.
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālā sistēma paredz organizētas pārejas procedūras uz pamatizglītību.
Atspoguļo izglītības satura pēctecības un saskaņotības pakāpi starp pirmsskolas un pamatizglītību.
Klasifikācija notiek pa stabilu, pārbaudāmu un reproducējamu ceļu no oficiālās dokumentācijas līdz galīgajai strukturālajai tipoloģijai.
STRUKTURĀLĀ SINTĒZE
Piecas Strukturālās Asis nav ne primārie mainīgie, ne manuāli piešķirtas dimensijas. Tās tiek iegūtas, izmantojot Giannou Structural Model (GSM) oficiālo metodoloģiju un sistemātiski apstrādājot astoņpadsmit Strukturālos Laukus.
Process ietver secīgus normalizācijas, svēršanas un strukturālās sintēzes posmus, kuru rezultātā tiek izveidots katras valsts pirmsskolas izglītības sistēmas Strukturālais Profils.
Piecas Strukturālās Asis veido Giannou Structural Model (GSM) analītisko kodolu. Tās izriet no astoņpadsmit Strukturālo Lauku sistemātiskas sintēzes un atspoguļo galvenās Strukturālās Dimensijas, kas raksturo valstu pirmsskolas izglītības sistēmas.
Piecas asis kopā veido katras valsts Strukturālo Profilu un ir pamats Strukturālajai Analīzei un galīgajai klasifikācijai: sistēma tiek piesaistīta vienam no sešiem stabilajiem Strukturālajiem Prototipiem (T1–T6) vai, ja ir izpildīti oficiālie pārejas nosacījumi, T7 Pārejas Strukturālajam Tipam.
Strukturālais Profils
Izvēlieties Strukturālo Asi vai mijiedarbojieties ar diagrammu.
Radara diagramma vizualizē Strukturālo Profilu, ko veido piecas Strukturālās Asis. Katra ass atspoguļo atšķirīgu izglītības sistēmas Strukturālo Dimensiju un veido daļu no kopējās Strukturālās Analīzes.
Mean: Average across the 104 national systems analysed.
Skala: 1 = Ļoti zems · 5 = Ļoti augsts
Strukturālās Asis nav neatkarīgi vērtēšanas rādītāji. Tās interpretē tikai kā kopējā Strukturālā Profila daļu saskaņā ar Giannou Structural Model (GSM) metodoloģiju.
STRUKTURĀLĀ KLASIFIKĀCIJA
Structural Typology Resolver ir GSM galīgais skaitļošanas mehānisms. Tas izmanto tikai iepriekš validētus datus un nepārrēķina vai nemaina Strukturālos Laukus, piecas Strukturālās Asis vai validēto Strukturālo Profilu.
Resolver diagnostiski aprēķina Strukturālo Līdzību starp Strukturālo Profilu un visiem stabilajiem T1–T6 Strukturālajiem Prototipiem un pēc tam piemēro oficiālos atbilstības, Strukturālās Koherences, piešķiramības un Borderline Resolution noteikumus. T7 tiek izvērtēts tikai tad, ja nav iespējams piešķirt stabilu Strukturālo Tipu un ir izpildīti GSM oficiālie pārejas nosacījumi.
Pārbauda oficiālo ievades datu pilnīgumu, derīgumu, validācijas statusu un versiju savietojamību.
Diagnostiski aprēķina Strukturālo Līdzību starp Strukturālo Profilu un visiem stabilajiem T1–T6 Prototipiem.
Piemēro oficiālos atbilstības un Strukturālās Koherences noteikumus visiem stabilajiem Prototipiem un izveido piešķiršanai atbilstošo kandidātu kopu.
Sarindo piešķiršanai atbilstošos Prototipus un, ja nepieciešams, piemēro iepriekš noteiktos Borderline Resolution noteikumus.
Piešķir galīgo stabilo Strukturālo Tipu; T7 tiek izvērtēts un piešķirts tikai tad, ja ir izpildīti oficiālie pārejas nosacījumi.
Strukturālā tipoloģija (T1–T7)
GSM ietver sešus stabilus Strukturālos Prototipus (T1–T6) un vienu atsevišķu Pārejas Strukturālo Tipu (T7). Tipi raksturo dažādas pirmsskolas izglītības sistēmu strukturālās formas un neveido kvalitatīvu hierarhiju.
Raksturo sistēmas, kurās sagatavošana pamatizglītībai, skaidri definēti mācīšanās rezultāti un organizēta mācīšana ir dominējošie oficiālā izglītības ietvara strukturālie principi.
Raksturo sistēmas, kurās saskaņots, institucionāli organizēts un formāli regulēts izglītības satura ietvars kopā ar augstu institucionālo koherenci ir noteicošā strukturālā pazīme.
Raksturo sistēmas, kurās dažādas pedagoģiskās, mācīšanās, institucionālās un sociālās loģikas vienlaikus ir izteikti pārstāvētas un darbojas kā saskaņots veselums.
Raksturo sistēmas, kurās bērna holistiskā attīstība ir galvenais strukturālais mērķis un rotaļa darbojas kā centrālais mācīšanās organizēšanas mehānisms.
Raksturo sistēmas, kurās pirmsskolas izglītība ir daļa no integrētas Early Childhood Development publiskās politikas ar īpašu uzsvaru uz sociālo labklājību un labbūtību.
Raksturo sistēmas, kurās institucionālā koherence tiek panākta ar daudzlīmeņu, decentralizētiem vai jauktiem pārvaldības mehānismiem, augstu pedagoģisko autonomiju un elastīgu oficiālā izglītības satura īstenošanu.
Raksturo sistēmas, kurās notiek dokumentēta un aktīva strukturāla pāreja un kuras atbilst GSM un Official Transition Registry oficiālajiem nosacījumiem. T7 nav stabils skaitlisks Reference Prototype un nav kvalitatīvas vērtēšanas kategorija.
MODEĻA VALIDĀCIJA
GSM v2.1.0 galīgā validācija apstiprina, ka klasifikācija tiek veikta deterministiski un reproducējami un ka klasifikācijas, sliekšņu, asu, līdzības, pārliecības vai integritātes pārbaudēs nav konstatētas kļūmes.
Modelis darbojas kā salīdzinoša analītiska karte. Lietotāji var izpētīt dažādu valstu Strukturālos Profilus, identificēt atšķirības un analizēt pedagoģiskās un institucionālās tendences.
Analīze balstās uz institucionāliem un oficiāliem dokumentiem un tādēļ var pilnībā neatspoguļot ikdienas praksi. Modelis nav paredzēts izglītības sistēmu kvalitatīvai vērtēšanai vai ranžēšanai.