GIANNOU STRUCTURAL MODEL (GSM)
Giannou Structural Model (GSM)
Uz pierādījumiem balstīts strukturāls modelis pirmsskolas izglītības sistēmu salīdzinošai analīzei un klasifikācijai.
Kas ir Giannou Structural Model?
Giannou Structural Model (GSM) ir strukturāls modelis valstu pirmsskolas izglītības sistēmu sistemātiskai aprakstīšanai, salīdzināšanai un klasifikācijai atbilstoši to institucionālajai un pedagoģiskajai arhitektūrai.
Modelis nerindo valstis no labākajām līdz sliktākajām. Tas kartē salīdzināmas strukturālās pazīmes un klasificē sistēmas sešos stabilos Strukturālajos Prototipos (T1–T6) un vienā atsevišķā Pārejas Strukturālajā Tipā (T7).
Kāpēc strukturālā analīze?
Strukturālā analīze ļauj salīdzināt atšķirīgas sistēmas, izmantojot kopīgus un skaidri definētus laukus, nejaucot oficiālo institucionālo regulējumu ar ikdienas īstenošanas praksi. Tādējādi iespējams identificēt atkārtojošos organizācijas, regulējuma un pedagoģiskās orientācijas modeļus.
PIERĀDĪJUMU BĀZE
Oficiālie avoti un dokumentācija
GSM strukturālā analīze balstās uz publiski pieejamu un pārbaudāmu oficiālo dokumentāciju. Avoti tiek analizēti kā pierādījumi par katras valsts sistēmas institucionālo un pedagoģisko regulējumu.
Primārie valsts līmeņa avoti
Galvenie pierādījumi tiek iegūti no kompetentajām valsts institūcijām un oficiāliem normatīvajiem vai pedagoģiskajiem dokumentiem.
- Izglītības satura ietvari
- Normatīvie akti un ministriju noteikumi
- Oficiālās programmas un pedagogu metodiskie materiāli
- Valsts politikas un regulējuma ietvari
Starptautiskā dokumentācija
Starptautisko institūciju avoti tiek izmantoti kā papildu pierādījumi informācijas savstarpējai pārbaudei, salīdzinošā konteksta veidošanai un sistēmu dokumentēšanai.
- OECD
- UNESCO
- Eurydice
- Eiropas Komisija
STRUKTURĀLAIS PAMATS
18 Strukturālie Lauki
Katra valsts sistēma tiek analizēta, izmantojot astoņpadsmit iepriekš definētus Strukturālos Laukus. Tie ir GSM primārie ievades mainīgie un nodrošina vienotu analītisko valodu institucionālo, pārvaldības, pedagoģisko un organizatorisko pazīmju sistemātiskai kartēšanai.
Lauki ir sakārtoti piecos Strukturālajos Domēnos tikai konceptuālās organizācijas un prezentācijas nolūkā. Strukturālie Domēni netiek vērtēti un nav tas pats, kas piecas Strukturālās Asis.
A. Pārvaldība
Institucionālā organizācija, pārvaldības struktūra, pedagogu autonomija un uzraudzības mehānismi.
Pārvaldības modelis
Raksturo oficiālās pirmsskolas izglītības sistēmas pārvaldības centralizācijas vai decentralizācijas pakāpi.
Pedagogu autonomija
Atspoguļo pirmsskolas pedagogiem institucionāli noteiktās pedagoģiskās autonomijas pakāpi.
Inspekcija
Atspoguļo pirmsskolas izglītības iestāžu institucionālās inspekcijas un ārējās vērtēšanas pakāpi.
Kvalitātes nodrošināšana
Atspoguļo institucionālo kvalitātes nodrošināšanas mehānismu esamību, organizāciju un attīstības pakāpi.
B. Izglītības saturs
Oficiālā izglītības satura ietvara filozofija, struktūra un galvenie pedagoģiskie mērķi.
Izglītības satura veids
Raksturo oficiālā pirmsskolas izglītības satura ietvara dominējošo pedagoģisko orientāciju.
Gatavība skolai
Atspoguļo, cik lielā mērā gatavība skolai ir oficiāls izglītības satura ietvara mērķis.
Mācīšanās rezultāti
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālajā izglītības satura ietvarā ir skaidri noteikti sagaidāmie mācīšanās rezultāti.
Formāla mācīšana
Atspoguļo, cik liels uzsvars oficiālajā izglītības saturā tiek likts uz strukturētu, pedagoga vadītu mācīšanu.
C. Pedagoģija
Pedagoģiskie pamatprincipi un oficiāli pieņemtās mācīšanās pieejas.
Brīvā rotaļa
Atspoguļo nozīmi, kas brīvajai rotaļai piešķirta kā centrālam mācīšanās un attīstības mehānismam.
Vadītā rotaļa
Atspoguļo, cik lielā mērā vadītā rotaļa tiek izmantota kā oficiāla pedagoģiskā stratēģija.
Bērna līdzdalība
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālais izglītības saturs atzīst bērnu par aktīvu mācīšanās procesa dalībnieku.
Pētniecībā balstīta mācīšanās
Atspoguļo, cik lielā mērā pētniecībā balstīta mācīšanās ir oficiāla pedagoģiskā pieeja.
D. Iekļaušana un labbūtība
Iekļaušanas, ģimeņu iesaistes un bērnu labbūtības institucionālā integrācija.
Iekļaušana
Atspoguļo, cik lielā mērā iekļaujošā izglītība ir oficiālā izglītības satura ietvara pamatprincips.
Atbalsts bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālā sistēma nodrošina organizētus atbalsta mehānismus bērniem ar speciālām izglītības vajadzībām.
Ģimeņu iesaiste
Atspoguļo, cik lielā mērā ģimeņu un izglītības iestāžu sadarbība ir sistēmas institucionāla sastāvdaļa.
Labbūtība
Atspoguļo, cik lielā mērā bērna labbūtība ir oficiālā izglītības satura ietvara centrālā prioritāte.
E. Pāreja un pēctecība
Institucionālā saikne starp pirmsskolas un pamatizglītību.
Pāreja uz pamatizglītību
Atspoguļo, cik lielā mērā oficiālā sistēma paredz organizētas pārejas procedūras uz pamatizglītību.
Izglītības satura pēctecība
Atspoguļo izglītības satura pēctecības un saskaņotības pakāpi starp pirmsskolas un pamatizglītību.
Kā darbojas GSM?
Klasifikācija notiek pa stabilu, pārbaudāmu un reproducējamu ceļu no oficiālās dokumentācijas līdz galīgajai strukturālajai tipoloģijai.
STRUKTURĀLĀ SINTĒZE
Kā tiek iegūtas piecas Strukturālās Asis
Piecas Strukturālās Asis nav ne primārie mainīgie, ne manuāli piešķirtas dimensijas. Tās tiek iegūtas, izmantojot Giannou Structural Model (GSM) oficiālo metodoloģiju un sistemātiski apstrādājot astoņpadsmit Strukturālos Laukus.
Process ietver secīgus normalizācijas, svēršanas un strukturālās sintēzes posmus, kuru rezultātā tiek izveidots katras valsts pirmsskolas izglītības sistēmas Strukturālais Profils.
-
Oficiālā dokumentācija Pierādījumu ieguve
-
18 Strukturālie Lauki Normalizācija
-
Svēršana Strukturālā sintēze
-
5 Strukturālās Asis Strukturālais Profils
Asis, kas veido Strukturālo Profilu
Skoliskošana
Orientācija uz rotaļu
Institucionālais regulējums
Akadēmiskā orientācija
Sociālā iekļaušana un labbūtība
Piecas Strukturālās Asis
Piecas Strukturālās Asis veido Giannou Structural Model (GSM) analītisko kodolu. Tās izriet no astoņpadsmit Strukturālo Lauku sistemātiskas sintēzes un atspoguļo galvenās Strukturālās Dimensijas, kas raksturo valstu pirmsskolas izglītības sistēmas.
Piecas asis kopā veido katras valsts Strukturālo Profilu un ir pamats Strukturālajai Analīzei un galīgajai klasifikācijai: sistēma tiek piesaistīta vienam no sešiem stabilajiem Strukturālajiem Prototipiem (T1–T6) vai, ja ir izpildīti oficiālie pārejas nosacījumi, T7 Pārejas Strukturālajam Tipam.
Strukturālais Profils
Izvēlieties Strukturālo Asi vai mijiedarbojieties ar diagrammu.
Radara diagramma vizualizē Strukturālo Profilu, ko veido piecas Strukturālās Asis. Katra ass atspoguļo atšķirīgu izglītības sistēmas Strukturālo Dimensiju un veido daļu no kopējās Strukturālās Analīzes.
- Skoliskošana
- 3.4 / 5
- Orientācija uz rotaļu
- 3.6 / 5
- Institucionālais regulējums
- 3.4 / 5
- Akadēmiskā orientācija
- 3.4 / 5
- Sociālā iekļaušana un labbūtība
- 3.6 / 5
Mean: Average across the 104 national systems analysed.
Skala: 1 = Ļoti zems · 5 = Ļoti augsts
Zinātniska piezīme
Strukturālās Asis nav neatkarīgi vērtēšanas rādītāji. Tās interpretē tikai kā kopējā Strukturālā Profila daļu saskaņā ar Giannou Structural Model (GSM) metodoloģiju.
STRUKTURĀLĀ KLASIFIKĀCIJA
No Strukturālā Profila līdz galīgajam Strukturālajam Tipam
Structural Typology Resolver ir GSM galīgais skaitļošanas mehānisms. Tas izmanto tikai iepriekš validētus datus un nepārrēķina vai nemaina Strukturālos Laukus, piecas Strukturālās Asis vai validēto Strukturālo Profilu.
Resolver diagnostiski aprēķina Strukturālo Līdzību starp Strukturālo Profilu un visiem stabilajiem T1–T6 Strukturālajiem Prototipiem un pēc tam piemēro oficiālos atbilstības, Strukturālās Koherences, piešķiramības un Borderline Resolution noteikumus. T7 tiek izvērtēts tikai tad, ja nav iespējams piešķirt stabilu Strukturālo Tipu un ir izpildīti GSM oficiālie pārejas nosacījumi.
-
Ievades validācija
Pārbauda oficiālo ievades datu pilnīgumu, derīgumu, validācijas statusu un versiju savietojamību.
-
Strukturālā Līdzība
Diagnostiski aprēķina Strukturālo Līdzību starp Strukturālo Profilu un visiem stabilajiem T1–T6 Prototipiem.
-
Atbilstība un Strukturālā Koherence
Piemēro oficiālos atbilstības un Strukturālās Koherences noteikumus visiem stabilajiem Prototipiem un izveido piešķiršanai atbilstošo kandidātu kopu.
-
Sarindošana un Borderline Resolution
Sarindo piešķiršanai atbilstošos Prototipus un, ja nepieciešams, piemēro iepriekš noteiktos Borderline Resolution noteikumus.
-
Galīgā piešķiršana
Piešķir galīgo stabilo Strukturālo Tipu; T7 tiek izvērtēts un piešķirts tikai tad, ja ir izpildīti oficiālie pārejas nosacījumi.
Strukturālā tipoloģija (T1–T7)
Strukturālā tipoloģija (T1–T7)
GSM ietver sešus stabilus Strukturālos Prototipus (T1–T6) un vienu atsevišķu Pārejas Strukturālo Tipu (T7). Tipi raksturo dažādas pirmsskolas izglītības sistēmu strukturālās formas un neveido kvalitatīvu hierarhiju.
Skoliskā un akadēmiskā orientācija
Raksturo sistēmas, kurās sagatavošana pamatizglītībai, skaidri definēti mācīšanās rezultāti un organizēta mācīšana ir dominējošie oficiālā izglītības ietvara strukturālie principi.
Strukturēts izglītības saturs un institucionālā koherence
Raksturo sistēmas, kurās saskaņots, institucionāli organizēts un formāli regulēts izglītības satura ietvars kopā ar augstu institucionālo koherenci ir noteicošā strukturālā pazīme.
Līdzsvarots integratīvs
Raksturo sistēmas, kurās dažādas pedagoģiskās, mācīšanās, institucionālās un sociālās loģikas vienlaikus ir izteikti pārstāvētas un darbojas kā saskaņots veselums.
Attīstībā un rotaļā balstīts
Raksturo sistēmas, kurās bērna holistiskā attīstība ir galvenais strukturālais mērķis un rotaļa darbojas kā centrālais mācīšanās organizēšanas mehānisms.
Sociālā labklājība un labbūtība
Raksturo sistēmas, kurās pirmsskolas izglītība ir daļa no integrētas Early Childhood Development publiskās politikas ar īpašu uzsvaru uz sociālo labklājību un labbūtību.
Daudzlīmeņu un elastīgs
Raksturo sistēmas, kurās institucionālā koherence tiek panākta ar daudzlīmeņu, decentralizētiem vai jauktiem pārvaldības mehānismiem, augstu pedagoģisko autonomiju un elastīgu oficiālā izglītības satura īstenošanu.
Pārejas
Raksturo sistēmas, kurās notiek dokumentēta un aktīva strukturāla pāreja un kuras atbilst GSM un Official Transition Registry oficiālajiem nosacījumiem. T7 nav stabils skaitlisks Reference Prototype un nav kvalitatīvas vērtēšanas kategorija.
MODEĻA VALIDĀCIJA
Validācija un reproducējamība
GSM v2.1.0 galīgā validācija apstiprina, ka klasifikācija tiek veikta deterministiski un reproducējami un ka klasifikācijas, sliekšņu, asu, līdzības, pārliecības vai integritātes pārbaudēs nav konstatētas kļūmes.
- Versija
- GSM v2.1.0
- Statuss
- LOCKED
- Validācija
- PASS
- Valstu sistēmas
- 104
Pārbaužu rezultāti
- Kļūmes
- 0
- Neklasificētas sistēmas
- 0
- Sliekšņu pārbaužu kļūmes
- 0
- Asu pārbaužu kļūmes
- 0
- Līdzības pārbaužu kļūmes
- 0
- Pārliecības pārbaužu kļūmes
- 0
- Integritātes pārbaužu kļūmes
- 0
Izmantošana rīkā
Modelis darbojas kā salīdzinoša analītiska karte. Lietotāji var izpētīt dažādu valstu Strukturālos Profilus, identificēt atšķirības un analizēt pedagoģiskās un institucionālās tendences.
Ierobežojumi
Analīze balstās uz institucionāliem un oficiāliem dokumentiem un tādēļ var pilnībā neatspoguļot ikdienas praksi. Modelis nav paredzēts izglītības sistēmu kvalitatīvai vērtēšanai vai ranžēšanai.